Individuāli sava uzņēmuma vajadzībām izstrādātu digitalizācijas risinājumu veidošanā pirmais solis ir saprast sava uzņēmuma procesus: kā notiek pārdošana, ražošana, personāla vadības un citi tostarp administratīvie procesi. Tas šķiet vienkārši, taču praksē tieši šis posms bieži sagādā lielākos izaicinājumus.
Tikai tad var pievērsties nākamajam solim – saprast, kādus procesus var un vajag digitalizēt. Prioritātes var noteikt atkarībā no lielākā prognozētā ieguvuma. Un tad jau atliek vien tehniskas dabas jautājums – kā to izdarīt?
Plašas iespējas eksperimentiem neatkarīgi no prasmju līmeņa
Sāksim ar to, ko mākslīgais intelekts šobrīd spēj un kas no tā visa var noderēt līdzfinansējuma projekta pieteikuma izstrādes procesā.
Pirmkārt, mākslīgais intelekts ir neatsverams palīgs eksperimentos ar idejām. Vairs nav nepieciešams piesaistīt dizaineri vai programmētāju, lai agrīnā stadijā pārbaudītu ideju un izveidotu vienkāršu digitālā produkta risinājumu – prototipu.
Vēl vairāk – es tieši ieteiktu izmantot mākslīgo intelektu šim mērķim. Nav jāsatraucas par kāda profesionāļa stundu izmaksām. Var nodoties nebeidzamiem eksperimentiem un tieši tad, kad ir tam brīvs brīdis.
Otrkārt, mākslīgais intelekts ir iedevis jaunu elpu jau tā populārajiem “low-code” un “no-code” risinājumiem. Šīs abas ir digitālo produktu izstrādes pieejas, kas ļauj veidot programmatūras lietotnes ar minimālām vai vispār bez tradicionālām programmēšanas prasmēm. “No-code” platformas ļauj lietotājiem veidot lietotnes pilnībā, izmantojot vizuālas saskarnes, piemēram, aizvelkot un novietojot kādu elementu vajadzīgajā vietā vai arī rakstot teksta komandas jeb uzvednes. Tieši tāpat, kā tas notiek, izmantojot “ChatGPT”. Starp citu, pirms pāris dienām “ChatGPT” izstrādātājs “OpenAI” padarīja pieejamu aģentu veidotāju jeb “Agent Builder”, kas ļauj ar vizuāliem rīkiem būvēt mākslīgā intelekta aģentus dažādu procesu automatizācijai.
“Low-code” platformu izmantošanai ir nepieciešamas nelielas programmēšanas prasmes, bet faktiski darbs arī notiek vizuālā vidē ar jau gataviem elementiem, veidnēm un automātisku koda ģenerēšanu, vienlaikus ļaujot programmētājiem pievienot pielāgotu kodu, kad tas ir nepieciešams.
Šīs abas pieejas gūst ievērojamu popularitāti, jo organizācijas cenšas paātrināt digitālo transformāciju un apmierināt augošo pieprasījumu pēc digitāliem risinājumiem, vienlaikus efektivizējot laiku un izmaksas.
Pieejas ir īpaši efektīvas un ļauj pašrocīgi radīt dažādas uzņēmuma iekšienē aktuālas lietotnes pašiem, piemēram, uzņēmuma darbinieku atvaļinājumu pārvaldības rīku (pieteikšana, apstiprināšana, kalendārs ar visu kolēģu atvaļinājumiem) vai arī izveidot biznesa procesu automatizācijas plūsmu, piemēram, automātiska atgādinājuma izveidošanai e-pastā klientiem par neapmaksātu rēķinu.
Vai mākslīgais intelekts var uzbūvēt visu?
Šajā brīdī mēs varam pieņemt, ka organizācija apzinās, kādu digitālo produktu tai stratēģiski būtu vērts attīstīt. Un, izmantojot dažādus eksperimentus, kas mūsdienās vairs neprasa specifiskas prasmes, ir izdevies nonākt pie risinājuma – gan tā aptuvenā izskata, gan tikpat aptuvenā funkciju izklāsta.
Iespējams, pietiek ar tiem pašiem jau pieminētajiem “no-code” vai “low-code” rīkiem, piemēram, “n8n” vai “Lovable”. Starp citu, tagad arī digitalizācijas atbalsta finansējuma programmu ietvaros iespējams iegādāties vienkārši kāda mākslīgā intelekta rīka licenci. Šāda veida atbalstu saņemt ir vienkārši – atrodi konkrētā rīka mājaslapu, kur norādīta cena, un raksti pieteikumu par līdzfinansējumu.
Tomēr jāņem vērā, ka savulaik lielu popularitāti iemantoja arī mājaslapu būvēšanas platformas, kur arī varēja darboties bez zināšanām programmatūrā. Taču programmēšanas vajadzība pilnībā nepazuda.
Tāpēc ir svarīgi atcerēties, ka individuālu un sarežģītāku risinājumu izstrādei tik un tā var būt nepieciešama pieredzējušu dizaineru, programmētāju un citu speciālistu iesaiste.
Cik tas maksās?
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šobrīd ir izsludinājusi pieteikšanos atbalsta programmai, kurā ir iecerēts veicināt komercdarbībā izmantoto procesu digitalizāciju, tajā skaitā nodrošināt atbalstu mākslīgā intelekta risinājumu izstrādei un ieviešanai. Šis atbalsts uzņēmējiem dod iespēju digitalizēt dažādus uzņēmējdarbības procesus, tostarp ieviest dažādus digitālus produktus.
Kopumā šim mērķim līdz 2029. gadam ir plānots izsniegt 18 miljonus eiro.
Lai iesniegtu finanšu atbalsta pieprasījumu individuālam risinājumam, nepieciešams noskaidrot izmaksas. Lai noskaidrotu izmaksas, jākonsultējas ar uzņēmumiem, kam ir pieredze individuālu digitālu risinājumu izstrādē. Lai uzņēmumi varētu sniegt objektīvus izmaksu novērtējumus, jāsaprot, ko tieši jāizstrādā – tehniskā specifikācija un vēlamais prototips.
Te noderēs jau paveiktais darbs ar prototipēšanu. Pretējā gadījumā var būt situācija, ka viens iztrādātājs prognozēs cenu, piemēram, 20 tūkstoši eiro, bet cits pateiks, ka vēlmes realizācija maksās 50 tūkstošus eiro. Un var gadīties, ka viņiem abiem būs taisnība, jo saskaņā ar vispārīgi definētām vajadzībām katrs iedomājas ko citu, ņemot vērā savu pieredzi.
Pieteikuma dokumentus digitalizācijas līdzfinansējuma projektiem parasti aizpilda pats uzņēmums vai arī piesaista pieredzējušus projektu konsultantus, kas pārzina formālās nianses, lai nebūtu aizķeršanās ne projekta sākotnējā apstiprināšanā, ne līdzfinansējuma izmaksā.
Vai nākotnē nonāksim situācijā, ka mākslīgais intelekts pilnīgi patstāvīgi izdomā, uzraksta un iesniedz projekta pieteikumu, savukārt LIAA pusē cits mākslīgais intelekts to pārbauda un apstiprina? Iespējams. Taču neviens droši nevar apgalvot, ka šāda sistēma būs efektivitātes triumfs. Līdz ar to jāteic, ka mākslīgais intelekts var palīdzēt saņemt Eiropas digitalizācijas fondu līdzfinansējumu, taču no rīta pamosties, saģērbties un apņemties sākt darīt vēl pagaidām ir jādara katram pašam.
